Pīruna
Pīruna (latvīšu: paruna) — eiss, cieški ritmiskys kura naviņ tipiskys nūrisis voi pasaruodīņa izsacejums (pīv., Caur glupu golvu i kuojom namīrs). Nareši pīrunuos lītojama alegoreja (pīv., Svīd vāzu prīškā, prīškā i atrassi). Pīrunu tiemej paremiologeja.
Latgaļu pīrunu pīvadumi[pataiseit | labot pirmkodu]
A[pataiseit | labot pirmkodu]
- Ar acim teiruma naaparsi.
- Acīs lobs, aiz ocu nalobs.
- Acs apsabeist, a rūkys padora.
- Akmiņs na spylvyns, boguots na rods.
- Apleik uobeļs skaists, vydā sapivs.
- Ar acim redz tuoli, ar protu vēļ tuoļuok.
- Ar akminim zvaigžņu nu dabasu nanūgrauduosi.
- Ar dvašu vieja naatpyussi.
- Ar lizeiku klāva naizmiezsi.
Ā[pataiseit | labot pirmkodu]
- Ād kai lels veirs, struodoj kai čyguons pi zemnīka.
- Ād vīns cylvāks ūtra vysleidza kai zivs zivi azarā.
B[pataiseit | labot pirmkodu]
- Bez laika nasvīd izkapts kryumūs.
- Bez suopu nivīns nav pīdzims.
- Boda laikā i vylks dzērvinis losa.
- Bogotam i čorts bārnus auklej.
C[pataiseit | labot pirmkodu]
- Cyta acī smylgu redz, sovā bolkys naredz.
- Cyuka atēss golvu, pats kieneņš nadaliks kluot.
Č[pataiseit | labot pirmkodu]
- Čāpstynoj āzdams kai cyuka pi silis.
- Čyuska mat uodu, ni tykumu.
- Čorts čortam i kūrpis šyun.
D[pataiseit | labot pirmkodu]
- Da kuozu i akmiņs veļās.
- Daudzi aicynuots, moz izlaseits.
- Deveni omoti, dasmyts bods.
- Dīvs deve, Dīvs jēme.
E[pataiseit | labot pirmkodu]
- Ej ustobā ar volūdu, teirumā ar paleigu.
- Es gūvi aiz rogu tureišu, a cyti lai slauc.
Ē[pataiseit | labot pirmkodu]
- Ērce dzer ašņa, ļauns cylvāks spāka.
G[pataiseit | labot pirmkodu]
- Gaidi, cikom gaiļs ūlu izdēs.
- Gari moti, eiss pruots.
- Glums kai zuts.
- Gribi ar veizem dabasūs tikt.
I[pataiseit | labot pirmkodu]
- Izdūmuoja kai suņs pīktdīnis.
- Iz ūtra loba plota acs.
Ī[pataiseit | labot pirmkodu]
- Īluopeņ, verīs, kaida drēbeite!
J[pataiseit | labot pirmkodu]
- Jauna putra plepinej, vaca buoba sepinej.
K[pataiseit | labot pirmkodu]
- Ka dūd, to ēd, ka syt, to bēdz!
- Kai aizasauc, tai atsasauc.
- Kam meiksta mēle, tam peirāgs.
- Kam uobeļi, tam i moksuotuoji.
L[pataiseit | labot pirmkodu]
- Lai dūmoj zyrgs, jam lela golva.
- Lobs loba namaitoj.
- Lobuok ar gudru izgaisynuot na ar glupu atrast.
M[pataiseit | labot pirmkodu]
- Muotis meiluma da jiurys dziļuma, tāva meiluma da iuzu dziļuma.
N[pataiseit | labot pirmkodu]
- Na vysu to var ēst, kū acs redz.
- Nasvīd ar akmini valnam, tiks Dīvam.
- Našpļaun cytam acīs, pošam viejs īness.
- Našpļauņ vacā okā, daīs atsadzert.
O[pataiseit | labot pirmkodu]
- Ogruok beju jauns i šmuks, niu tikai šmuks.
- Okā zalta naatrassi.
- Oklajam daudzi kas pīsaruoda.
P[pataiseit | labot pirmkodu]
- Pa bolsam i volūda, pa veiram dareišona.
- Pa zyrgam i vazums.
- Plotys acs, šaurs vādars.
- Progoreigys acs vys ēst grib.
R[pataiseit | labot pirmkodu]
- Roskošs dyrsu kosa.
- Runoj, kai cymdūs!
S[pataiseit | labot pirmkodu]
- Sajādz tikpat cik vucyns nu gradusnīka.
- Sevkurs sovu uodu sorgoj.
- Svīd vāzu prīškā, prīškā i atrassi.
Š[pataiseit | labot pirmkodu]
- Švaks tys putyns, kas sovā pereklī diersna.
T[pataiseit | labot pirmkodu]
- Taisnam cylvākam taisna runa.
- Taisuos kai vysta iz diešonu.
- Teic olā, nateic mysā.
- Tys aiz taida i aizastuoj.
- Troks voi nu Rogovkys.
U[pataiseit | labot pirmkodu]
- Ubogam i kule par zvonu.
- Uobeļs nu uobeļneicas natuoļ kreit.
Ū[pataiseit | labot pirmkodu]
- Ūtram sova pruota naīliksi.
V[pataiseit | labot pirmkodu]
- Veirs kai ūzuls, pipss kai dīgs.
- Vīna vuška viekš, vysys daboj.
- Vuškys vylka nakūž.
Z[pataiseit | labot pirmkodu]
- Zam akmiņa maize naaug.